Noslēdzies Erasmus+ dienu ietvaros organizētais Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma jauniešu eseju konkurss.
Uzdevums šajā konkursā bija uzrakstīt eseju brīvā formātā angļu vai latviešu valodā tēmā “Think globally, act locally” vai “Domā globāli, rīkojies vietējā mērogā”.
Un tā – uzvarētāja šajā konkursā ir… SINTIJA RUBENE! Apsveicam!
Izlasi un iedvesmojies no Sintijas esejas:
‘’Domā globāli, rīkojies vietējā mērogā’’
Sargā mūsu pasauli- tā ir gaisma nākotnei.
Ko varētu darīt, lai pasaule kļūtu saulaināka?
Ikviens no mums grib palīdzēt attīstīties pasaulei. Taču pirmais, kas būtu jādara, ir jāapzina savas valsts vajadzības un, ko tieši šodien tu vari darīt, lai dzīve būtu rožaināka. Viena no lietām, ko katrs iedzīvotājs spētu darīt dzimtenes labā, būtu dzīvot zaļāk, novērst lielo piesārņojumu un mudināt iesaistīties arī savus tuviniekus. Un tikai pēc tam, varam domāt kā iesaistīties pasaules saudzēšanā. Visvairāk apkārtējo vidi piesārņo atkritumi, bīstamās ķīmiskās vielas un vides avārijas.
Manuprāt, jauki būtu, ja ikviens cilvēks sāktu šķirot atkritumus ar mērķi, lai notiktu otrreizēja pārstrāde, preces tiktu izmantotas vairākas reizes, taupot resursus, kokus, naudu. Bet tā kā mūsu sabiedrībā ir daudz cilvēku, kuriem ir slinkums aiziet līdz atkritumu konteinerim un izmest to pašu konfekšu papīrīti, nevis nosviest to zemē, tad, cik ticams ir tas, ka būs daudz šķirotāju, kas to darīs bez jebkādiem jokiem? Man liekas, ka pirmajās dienās, mēnešos būtu ļoti maza atsaucība, jo cilvēkiem būtu grūti sākt iesaistīties, bet pēc tam katrs par sevi varētu sakopt sev tuvo vietu un gūt gandarījumu.
Ar katru gadu sadzīves atkritumu daudzums pieaug. Tos apglabā atkritumu poligonos, taču minētais process videi ir kaitīgs. Līdz ar to ir nepieciešama atkritumu šķirošana un pārstrāde, jo tā ir dabai draudzīga – tiek taupīti dabas resursi, netiek piesārņota apkārtējā vide, kā arī tiek samazināti draudi dzīvajiem organismiem un cilvēku veselībai. Tāpēc labi ir tas, ka ir iespēja pudeles nodot depozīta punktos un pēc tam tās pārstrādā, ietaupot resursus.
Personīgi es atkritumus šķiroju un, manuprāt, tas ir jādara visiem iedzīvotājiem, kuriem rūp nākotne un apstākļi kādos dzīvo. Es rūpīgi izvērtēju, ko šķirot ko nē, jo viss nav šķirojams. Kā liecina fakti par šķirošanu, tad 3 visvairāk sastopamos ikdienas atkritumu veidus ar plašākajām škirošanas iespējām– stikla un plastmasas iepakojumu, un papīru – šķiro tikai 37,8%. Tas norāda to, ka cilvēki nav pietiekami zinoši kā jāšķiro atkritumi. Lai labāk izprastu, kas jādara un ko var šķirot, vajadzētu rīkot akcijas, kurās izglītojas dziļāk par aktuālo.
Dabas piesārņojumu rada arī bīstamās vielas, kuras nokļūst ūdeņos un nogalina daudz ūdens iemītniekus. Tas ir šausmīgi, kas var notikt, jo cilvēku bezatbildības dēļ, tiek nonāvēti nevainīgas zivtiņas un citi mazie dzīvnieciņi. Šie līdzekļi kopumā var nodarīt ļoti lielus kaitējumus gan dabai, gan cilvēkam. Cilvēkam var sākties alerģijas, infekcijas, kas var novest līdz sliktākam stāvoklim. Protams, ir veidi, kā pasargāties no šīm vielām, kas ietver, vielu novietošanu bērniem neaizsniedzamā punktā, vielu pareizu izmantošanu un ķīmisko vielu nesajaukšana. Taču, manuprāt, ķīmisko vielu ražošanu vajadzētu ierobežot un aizstāt tās ar dabīgām vielām, bet pētījumi vēsta pretējo - dabīgo tīrīšanas līdzekļu iedarbība nav tik laba, kā ķīmisko tīrīšanas līdzekļu iedarbība. Ikvienam vajadzētu aizdomāties par savu rīcību, kuru veic ar indīgajām vielām. Esmu dzirdējusi, ka ir cilvēki, kuri vienkārši aizej un izlej kādā upē degvielu vai kādu citu indīgu vielu. Manuprāt, šim cilvēkam būtu jāsaņem sods, jo tas nav pieļaujami. Mūsu dabā jau tā ļoti daudz dzīvnieciņu iet bojā avārijās un tad ja vēl ļoti daudz nomirst no saindēšanās no ūdens, tad drīz daba būs izmirusi. To nevar pieļaut. Es nevaru iedomāties savus pļavu laukus bez stirniņām, kuras no rīta sveicina un dod labus vārdus dienai. Tik mīļi palūkojas, ka diena pēctam ir fantastiska. Un, ja arī vakarā garastāvoklis ir nokrities un ir skumji, tad atbraucot mājās pie ābeles tevi vienmēr gaidīs maza stirniņa un mās ar austiņu. Kā es dzīvošu, ja ies bojā visas stirniņas? Nožēlojami. Kritīšu izmisumā.
Tāpēc to nevar pieļaut un mums ir jādara viss, lai ķīmiskās vielas izmirtu un netiktu lietotas!
Piesārņojums ar ķīmiskām vielām ir šausmīgi, taču vides avārijas ir vēl traģiskākas, jo tiek sabojāta tehnika un ievainoti cilvēki. Vienmēr, kad braucot redzu avāriju, mana sirds tiek salauzta, jo nekas nevar būt šausmīgāks, kad iedomājies ir gājis bojā cilvēks. Par vienu cilvēku mazāk. Un tā dienu no dienas. Pa vienam cilvēkam paliek mazāka pasaule. Šausmas!
Lielākoties avārijas rodas no bojātas tehnikas, ātruma pārsniegšanas vai braukšanas alkohola reibumā. Nekad nesapratīšu cilvēkus, kuri dzērumā var sēsties pie stūres. Viņi apzinās, ka apdraud savu un iespējams vēl kāda cilvēka dzīvību, taču nē, viņi brauks. Kā arī ir cilvēki, kuri pauž savas domas par to, ka tehniskā apskate nav nekas nozīmīgs. Galvenais iziet un viss, pēctam varu braukt vienalga kādā stāvoklī ir auto. Es uzskatu, ka šī pārbaude būtu jāveic biežāk, lai pasargātu cilvēkus. Tas cilvēkiem būtu lielāks apgrūtinājums, taču DZĪVĪBA IR GALVENĀ! Nekas nenotiks, ja divas reizes pārbaudīsi motoru vai riepu protektoru, bet ja brauksi ar tukšu riepu, tad gan notiks lielāka nelaime. Es uzskatu, ka nevajag čīkstēt par visiem sīkumiem, daudzajām pārbaudēm, kuras jāveic, lai varētu turpmāko gadu braukt droši, bez raizēm. Papildus pārbaudes nekad nenāks par sliktu!
Ikvienam no mums ir iespēja plānot pasaules attīstību, taču to mēs vieni nevaram paveikt, tāpēc sāksim ar mūsu Latviju! Sakopsim un mīlēsim tādu kā ir. Tikai mēs varam uzpost savu dzimteni un lemt par nākotni.
Kļūt par vides sargātāju nemaz nav sarežģīti!
Kopā darbojoties, pasaule kļūst tīrāka!
Sintija Rubene TP21
