Aprīlī uz sarunu aicinājām tehnikuma absolventi Eviju Mežinsku, kas dzimusi un augusi Smiltenē, bet mācības atvedušas uz Priekuļiem, savukārt darba gaitas pēcāk uz Limbažiem, kurus Evija tagad jau daudzus gadus sauc par mājām.
Jautāta, kā nonākusi pie lēmuma mācīties tieši Priekuļos un tehnikumā, viņa skaidro, ka, vērtējot programmu piedāvājumus, esot iepatikusies tai laikā vēl Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma biroja administratora programma. Tās dēļ arī devusies iesniegt dokumentus, taču nevilšos dokumentus tomēr iesniegusi agrouzņēmuma komercdarbinieka specialitātē. “Tai brīdī šķita, ka šī programma būs labāka, jo tā ietvēra gan biroja administratora, gan lauksaimniecības speciālista, gan grāmatvedības priekšmetus un jomas, to pamatus. Likās gana plašs apgūstamo jomu spektrs. Zināmu lomu spēlēja arī iespēja turpat skolā apgūt autovadītāja prasmes un iegūt apliecību,” stāsta Evija.
“No mācību procesa un zināšanām, ko spēja iedot tehnikumā šķiet visvairāk un visnoderīgākās bija prasmes un zināšanas tieši uzņēmējdarbībā un grāmatvedībā, jo saskanēja ar manu turpmāko izglītību biznesa vadībā Vidzemes Augstskolā (ViA),” pārliecināta absolvente. Viņa piemin, ka prasmes rīkoties, pieņemt savus lēmumus un dzīvot patstāvīgi arī noteikti bijušās tās, ko ļāvis apgūt tehnikums.
Jautāta kā tehnikumā iegūtā izglītība ietekmējusi karjeras izvēli, Evija stāsta, ka mācības tehnikumā, tālākā izglītība un darbs ritējuši kā pa likumsakarīgu ķēdīti. “Kā jau minēju, tehnikuma izglītība deva labu pamatu studijām ViA, savukārt studijas biznesa vadībā kalpoja kā pamats darbam un karjerai Limbažu pašvaldībā,” stāsta Evija.
“Tehnikums iedod ne tikai pamatus profesijai, turpmākai profesionālajai izaugsmei, bet faktiski iemāca pilnībā dzīvot patstāvīgi. Iemāca uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi – par savu mācību procesu – cik atbildīgi vai bezatbildīgi to uztver; par savu brīvo laiku – cik saturīgi vai viegli to pavadi. Tehnikums iemāca pastāvīgi dzīvot, iemāca stabilitāti!” pārliecināta Evija.
Foto no personīgā arhīva
