Šoreiz Latvijas patriotu mēnesī NOVEMBRĪ intervijai lēmām uzrunāt īstenu tehnikuma patriotu, absolventu, skolotāju un administratīvi saimnieciskās nodaļas vadītāju Agri Šopu.
Jautāts kā aizsākās viņa ceļš uz Priekuļiem un tehnikumu, Agris stāsta, ka mācības turpināt tieši Priekuļu tehnikumā ieteicis tēvs. “Viņš rekomendēja šo tehnikumu kā vienu no labākajiem, tur sagatavojot labus speciālistus. Otrkārt tāpēc, ka tepat netālu Liepā ir dzimtas mājas, līdz ar ko līdz tehnikumam nav tālu. Pats tolaik dzīvoju Ķekavā,” stāsta Agris.
“Priekuļos pabeidzu lauksaimniecības specialitāti. Tolaik tas bija populāri – dibināt savas zemnieku saimniecības. Arī mēs tādu piereģistrējām un pēc tehnikuma absolvēšanas bija plāni, ka saimniecībā arī būs mana darba vieta, ka tur strādāšu!” Taču laukos negāja viegli un Agris lēma mācības turpināt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē. Tur ieguvis bakalaura grādu mašinzinātnēs, jo tehnika interesējusi jau kopš bērnības un par šo izvēli nav bijis ne mazāko šaubu. “Lai arī kādu darbu šodien darītu, iegūtās zināšanas gan Priekuļos, gan Jelgavā pilnīgi noteikti noder gan teorētiskajā, gan arī praktiskā ziņā.”
Jautāts kā sanācis tā, ka atgriezies tehnikumā jau kā skolotājs, Agris pārliecināts, ka izšķirošais bijis brīdis 2014.gadā, kad no Ķekavas bija lēmis pārcelties uz mātes dzimtas mājām Liepā. “Ziemā, braucot uz Priekuļu biatlona trasi slēpot, nolēmu iebraukt tehnikumā apsveicināties ar bijušajiem skolotājiem. Iegāju pie Paulīnas Sukarukas aprunāties. Viņa mani uzrunāja – vai es negribot nākt kādu tehnisko zinību priekšmetu mācīt. Pašam nekad nekas tāds nebija ienācis prātā. Nodomāju, kāpēc gan nepamēģināt ko jaunu. Tā nu sanāca, ka no 2014.gada 1.septembra sāku strādāt Priekuļu tehnikumā par skolotāju,” atceras Agris.
“Darbā ar jauniešiem galvenokārt runāju ar viņiem par atbildīgu attieksmi pret veicamo darbu un pret darbā izmantojamiem instrumentiem, par darba vietas uzturēšanu tīru un kārtīgu. Iet grūti! Nezinu kāpēc visiem auto servisi saistās ar nosmērētām sienām, grīdām, uz kurām ir vieni vienīgi eļļas traipi un eļļās izmirkuši instrumenti. Māci viņiem to, ka var būt arī savādāk. Tas ir tas, kas īsti mācību programmā nav rakstīts, taču ir gana svarīgs vispār dzīvē un turpmākajā darba dzīvē,” pārliecināts skolotājs.
“Pašlaik interesantākais tehnikumā laikam ir tas, ka ir sācies tāds kā pārmaiņu laiks. Jauns nosaukums, jauns direktors, kuram ir jauns skatījums uz nākotni un attīstību. Tas motivē arī mani šīs pārmaiņas atbalstīt un palīdzēt tās realizēt. Ceru, ka mums visiem kopā sadarbojoties, tas izdosies!”
