3 lietas, ko skolēni nekad neuzzinātu par saviem skolotājiem, ja mācības nenotiktu attālināti*

“Tik daudz jāmācās!” pēdējā laikā bieži izskan frāze. Un to parasti saka tieši skolēni, nevis skolotāji, vai ne? Skolotāji taču tā nerunā! Bet patiesībā, lai cik dīvaini tas nešķistu, arī skolotāji, sevišķi attālināto mācību laikā, izjūt to, ka jāmācās un jāiemācās ir daudz. Jā, arī skolotāji šajā laikā mācās! Ar mācīties - es domāju, izzināt sev interesējošas jomas noslēpumus, izlasīt aizraujošu grāmatu, noskatīties filmu, kas raisa pārdomas un vēl virkni citu aizraujošu lietu, kas dzīvi padara interesantu.


Un manā skolā – Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā – kolēģiem patīk mācīties! Ja esi redzējis, ar kādu sajūsmu skolotāji pasmaržo jaunas mācību grāmatas lappuses, priecājās par sava priekšmeta jomas filmām, grāmatām, spēlēm un citām lietām - vari būt drošs, ka šis skolotājs ir no tiem, kam patiesi patīk sava nodarbošanās. Un vispār - mācīties, sevišķi attālinātā darba laikā, ir kļuvis arī interesantāk. Tā vien šķiet, ka visu to laiku, ko no rītiem pavadīju ceļā uz darbu, nu ir aizpildījuši podkāsti vai online lekcijas. Priecājos, ka ir kolēģi, kas iedvesmo piedalīties LU Open Minded lekcijās, dalās ar aizraujošām lekcijām youtube vai grāmatām.


Jūs jautāsiet - bet kā tieši mācīšanās saistīta ar ikdienas rutīnu attālināto mācību laikā? Lūk – ir jāmācās kā izveidot mācību rīkus elektroniskā formātā, lai tie ne tikai pildītu funkciju, bet arī labi izskatītos, kā izveidot pārskatāmu sarakstu, sagrupēt linkus, dokumentus, attēlus tā, lai tas būtu lietojams ne tikai man, bet arī skolēniem. Tā arī ir mācīšanās (nesen iemācījos rīkoties ar Padlet, bet diez kādu jaunu rīku iemācīšos līdz pavasarim?) Jā! Skolotāji attālināto mācību laikā mācās ne tikai digitālos rīkus, bet mācās arī paši sevi.

Neapjukt informācijas pieejamībā un interneta piedāvāto iespēju tīklos! Vai tas vispār iespējams? Domājot par e-pastiem un visiem lieliskajiem online rīkiem, metodēm, materiāliem, video un vēl un vēl - ir sajūta, ka tie nekad nebeigsies un kā tos visus aptvert? Domāju, ka izglītojošu resursu pārbagātība, kas pieejama ikvienam, ir lieliska lieta, taču reizē liek mums mazliet “jukt prātā” un jauniešiem rada iespējas iet “vieglo” ceļu, kur mums skolotājiem svarīgi neapjukt. Lai cik neierasti tas neizklausītos, taču mēs, skolotāji, kādreiz arī gājām skolā un zinām, kā online pasauli izmantot savā labā un saprotam, ka informācijas bagātā google ir patiešām vilinoša. Mūsu izaicinājums ir saskatīt tiešsaistes lamatas – kā saskatīt, ka iespējams izveicīgi špikot tiešsaistē, kā izmantot aplikācijas vai klases čatu informācijas apmaiņā pārbaudes darbu laikā.

Vienkārši ieraksti meklētājā angļu valodas esejas tēmu un iekopē sev piemērotāko rakstu, pieraksti savu vārdu un viss. Skaists “10” ir garantēts! Vienīgā problēma, ka arī skolotāji tikpat labi prot rīkoties ar aplikācijām, bet šādā situācijā īstenojas viss, izņemot nākamo ciparu, kas iecerētajā atzīmē pēc skaitļa “1”.

Bet kā tad īsti neapjukt? Šķiet, ka vienkārši jāļaujas šai milzu informācijas gūzmai un tās līdzpastāvošajām blaknēm mācību procesā. Katrā ziņā - mācīties neapjukt informācijas pārbagātībā un rīku sniegtajās priekšrocībās un bezgalīgajās iespējās nekad nav bijis tik aktuāli kā šodien. Varbūt jāsāk ar to, ka jāsajūt trauslā robeža starp iespēju izmantošanu un ierīču skaņas izslēgšanu. Vai arī citādā veidā - katrā ziņā, noteikti jāsāk ar sevi.

Mēs – skolotāji - gribam mainīt pasauli. Jā! Uz arvien labāku pusi, protams. Šķiet tas ir iemesls, kādēļ mēs strādājam skolā. Ko es ar to domāju? Mēs gatavojam stundas, materiālus, lasām, piedalāmies konferencēs, labojam un pārbaudām darbus, rakstām vēstules un atbildam uz tām. Kāds tam sakars ar pasaules mainīšanu? Šo visu darot, mēs vēlamies, lai priecīgu, spriest spējīgu, gudru, emocionāli inteliģentu, laipnu, iecietīgu cilvēku šajā pasaulē arvien vairāk. Un arī paši vēlamies savu darbu piedzīvot, izdzīvot un tajā gūt prieku. Esmu pārliecināta, ka prieks ir lieta, pie kuras ir jāstrādā. Un ja reiz pie tā var strādāt, tad to var arī sasniegt. Kopumā izklausās vienkārši, vai ne? Tavs laiks + Tavs darbs + Tava attieksme + Tavi mērķi = Tavs prieks.

Nu re - ja reiz esi izlasījis tik tālu, tad iesaku aizvērt datoru, pasēdēt klusumā un padomāt, cik priecīgs šodien esi Tu. Ja ir kur tiekties, tad ķeries pie darba, jo tikai pats esi atbildīgs, vai šodien ko jaunu iemācīsies par sevi, vai ļausi sev pabūt vientulībā ar kādu noderīgu grāmatu un nesajuksi prātā no informācijas daudzuma, vai mainīsi pasauli un būsi priecīgs jau šodien.


*ja vien šo rakstu neizlasa līdz galam.


Terēze Stālmane

VTDT angļu valodas skolotāja un projektu vadītāja




Archive